Cīņas sporta pirmsākumi Latvijā

Ieskats sporta cīņas aizsākumos Latvijā

Līdzīgi kā citām tautām, arī latviešiem gadsimtu gaitā ne reizi vien ir nācies celties un doties aizstāvēt savu zemi no svešiem iekarotājiem. Gūt panākumus cīņās palīdzējis viņu cīņasgars un labās fiziskās dotības. Ciltīs un kopienās tika piekoptas karamākslu iemaņas, prasmes cīnīties ar un bez ieročiem. Par mūsu senču cīņasmākslām ir saglabājušās maz liecību - daudzie kari, mēri un svešie valdītāji ir dažādi centušies visu latvisko iznīcināt. Pietiekami droši var apgalvot, ka dažādos tautas svētkos neiztika arī bez fiziskā spēka un izveicības sacensībām. Notika arī cīkstēšanās jeb laušanās sacīkstes. Krustnešu sarakstītā "Atskaņu hronika" mums vēsta par kādu XIII.gs. notikušu cīņas epizodi starp vācu krustnesi Markvartu un zemgaļu vadoni Viesturu, kad Markvartam pēkšņā uzbrukumā izdevās pārsteigt atpūtā esošo Viestura vienību. Markvarts jāšus devās virsū zemgaļu vadonim, kas tobrīd sēdēja pie ugunskura . Viesturs savai aizsardzībai paguva pagrābt no ugunskura degošu pagali, īsā tuvcīņā ar bruņoto jātnieku izsita viņam zobus un padarīja Markvartu par rīcībnespējīgu. Šis un citi vēsturiskos aprakstos minētie gadījumi liecina par mūsu senču drosmi un labi izkoptām individuālām prasmēm cīnīties ar un bez ieročiem. Šādu prasmju izkopšana ir iespējama vidē, kur jau no agras bērnības ir cieņā dažādas atjautības, spēka, veiklības un izturības sacensības. Kā liecina publikācijas latviešu "Dienas Lapas" etnogrāfiskajos pielikumos, pat vēl XIX gadsimta beigās gadatirgu un dažādu citu tautas saietu laikā bija populāra t.s. spēkošanās un izveicības izmēģināšana, kurā ietilpa: laušanās, sišanās(dūru cīņa), smagumu celšana, virves vilkšana, jāšana un dažādas tautas spēles(piemēram, vēl pirmskara Latvijas laukos populārā-ripas sišana), kur varēja piedalīties visi, kas vēlējās. Lielāku popularitāti šīs nodarbes ieguva viduslaikos, kad gadatirgos ieradās ceļojošo cirku trupas, kuru programmā parasti bija arī spēka demonstrētāju priekšnesumi un cīkstoņu paraugcīņas. Arī Latvijā 19. gadsimta otrajā pusē kļuva arvien vairāk cilvēku, kas bija redzējuši cīkstoņu cirka šovus un vēlējās paši apgūt šādas iemaņas. Lielākajās pilsētās organizējās pirmās atlētu apvienības. Tautas saietu reizēs organizējās spēka sacensības - labības maisu vai svaru bumbu celšanā, zirgu noturēšanā, cīkstēšanās sacensībās. Par pirmo sporta biedrību Latvijā uzskata 1862. gadā dibināto Rīgas vingrotāju biedrību. Rīgas atlētu klubs nodibinājās 1894.gadā. Jaunie sportisti pulcējās Salamonska cirka mazajā zālītē, vēlāk pārcēlās uz Amatieru biedrības zāli Ķēniņa ielā. Rīgas atlētu klubs izstrādāja treniņa programmu svarcēlājiem un noteica kluba biedra pienākumu normu: abrocīgā grūšanā - 150 mārciņas, pirmā klasē - 175, otrā - 200, trešā - 225 mārciņas (1 mārciņa ir 0,428 kg.). Kluba žetonu varēja saņemt tikai tas dalībnieks, kas normu izpildīja trīs gadus pēc kārtas. Sākot ar 1899.gadu, klubs pievērsās arī boksam, vieglatlētikai, paukošanai un riteņbraukšanai. Klubs pārcēlās uz Nikolaja ģimnāzija zāli (tagad Rīgas Valsts tehnikuma ēka Kr. Valdemāra ielā 1c), vēlāk uz citām telpām. Ap 1900.gadu jau bija reģistrētas ap 40 dažādas sporta biedrības un klubi.

Alberta Solomonska Rīgas cirks tika atklāts 1888. gada 29. decembrī Rīgā. Tā ir viena no vecākajiem cirka ēkām Eiropā. Līdz ēkas uzcelšanai izrādes notika teltīs. 20-30 gadu laikrakstu "Sporta pasaule" un "Latvijas Kareivis" daži raksti, kā arī afišas par cīņas turnīriem cirka arēnā un citviet Latvijā.

Latvijā kopš seniem laikiem lielā cieņā bija vīru spēks un cīņas spars. Pirmo reizi svešu zemju atlēti tika redzēti 19. gadsimta sākumā, kad Rīgā viesojās un spēku demonstrēja tirolietis no Insbrukas Karls Rapo, "Eiropas cirka tēva" - kurzemnieka Kristofa de Baha trupa "Circus gymnasticus", itāļu hērakls Tobiass Kvaljardi un Jozefs Liphards ar savu grupu .
Ar Salamonska cirku saistās izcilu personību vārdi. Viens no viņiem - latviešu cirka tēvs - Trofims Meiers (1875.-1968.) ar pseidonīmu Mifords Reims manēžā rādīja oriģinālus spēka demonstrējumus. Līdzās dažāda spēka demonstrējumiem cirka programmā it bieži tika iekļauta franču cīņa starp kādu no manēžas profesionāļiem un vietējo cīkstoni, kuram tika dota iespēja pārbaudīt savu spēku. Arī latviešu stiprinieki izvēlējās profesionālo cīkstoņu karjeru. Viņu vidū - Mārtiņš Žagars, Trofims Meiers, Kārlis Mikulis, Jānis Rozentāls, Augusts Hehts, Jānis Svilpe, Kristaps Veilands-Šulcs, Jānis Martinsons, Ādolfs Ruciņš, Emīls Griķis, Jānis Krūmiņš, Edmunds Blumbergs-Rasso, Jānis Polis, Jānis Leskinovičs un daudzi citi. 19. gadsimta beigās Eiropā un arī Rīgā publiku arvien vairāk sāka izklaidēt grieķu-romiešu cīņas, ko savā cirka programmā 1894. gadā ieviesa arī Salamonskis. Šajā sporta veidā, kas tika pārvērsts par atrakciju, panākumus guvuši arī latviešu izcelsmes cīkstoņi. Latviešu cirka vēstures lappusēs lasāms: "Lielajā cirka čempionātu uzplūdu laikā Ziepniekkalnā - tāpat kā pagājušā gadsimta beigās Grīziņkalnā - pa vakariem trenējās spēcīgi puiši. Ziepniekkalniešu apmācītājs bija atlētiskais Šabans, vēlāk padomju cirkos pazīstamais spēka žonglieris un suņu dresētājs. 1908. gadā viņu pieņēma profesionāļos. Viņš cīnījās Krievijas čempionātos un demonstrēja spēka numurus kopā ar Montrelli (īstajā vārdā Žanis Balodis), kas gāja bojā Pirmā pasaules kara laikā Olaines purvā."No 1908. līdz 1915. gadam cirka čempionātos gan Rīgā, gan Krievijā piedalījās rīdzinieks Jūlijs Cīrulis, viņa kolēģis bija Klementijs Buls. Par publikas mīluļiem kļuva gan Āgenskalna zēns Ivans Romanovs, gan Jānis Spuls no Latgales. Trīdesmitajos gados Rīgas cirkus čempionātos dalībnieku vidū redzam Leskinoviču, Martinsonu, Krūmiņu, Griķi, Rolandu, Blumbergu Rasso u.c., taču grieķu-romiešu cīņas tomēr nav uzskatāmas par Rīgas cirka galveno vizītkarti.

Daļa no Rīgas 1.atlētu kluba biedriem. Kreisajā malā Hugo Arnolds Arnovics, centrā Jānis Krauze

Latvijas sporta vēsturē ar terminu "smagatlētika" 20. gs. Sākumā apzīmēja profesionāļu un amatieru svaru celšanu, grieķu-romiešu cīņu, amerikāņu-brīvo cīņu, angļu boksu, franču boksu, džiudžitsu un džudo. Smagatlētikas vēsture ietver šo sporta veidu attīstību, Latvijas iedzīvotāju pieredzi, mācīšanās metodikas, sporta veida tehnikas, treniņu rīkus, lietotos terminus, sportistu dienas režīmu, uzturu, sacensību noteikumus un citas raksturīgās īpatnības. Smagatlētika jo plaši tika izmantota zēnu un jauniešu vispusīgai fiziskajai attīstībai, sagatavošanai militārajam dienestam, kā arī topošo virsnieku un instruktoru apmācībā. Viens no laušanās veidiem (tā Latvijā dēvēja cīņas sporta veidus), ar kuru mūsu zemē līdz otrajam pasaules karam nodarbojās profesionāļi un amatieri, ir brīvā cīņa. Dažādos latviešu periodikas izdevumos šis cīņas veids tika apzīmēts ar terminiem catch-as-catch-can, brīvā jeb amerikāņu cīņa, brīvā cīņa, brīvstila cīņa. Latviešu konversācijas vārdnīcā (1939-1940) - catch as­ catch ­can (ķer kā vari) - angļu un amerikāņu brīvā cīņa, bet par brīvo cīņu vārdnīcas autori bija nosaukuši Šveices t.s. schwingen un suisse libre cīņu. Par brīvās cīņas dzimteni tiek uzskatīta Anglija. Jau 18. gs. tur eksistēja vairāki cīņas veidi ar saviem sacensību noteikumiem. Pazīstamākie no tiem nāca no Kamberlendas, Vestmorlendas, Lankašīras, Kornvalas un Devonšīras grāfistes. 19. gs. angļiem ieceļojot Amerikā, tur nokļūst arī angļu cīņas veidi. Tajā pašā laikā Eiropā bija vērojams profesionālās franču cīņas (tagad grieķu-romiešu cīņa) popularitātes periods. Franču cīņas čempionāti profesionāļiem notika galvenokārt cirkos. Cirku trupas un profesionālie cīkstoņi ceļoja pa pasauli, piedaloties cīņu čempionātos dažādās valstīs, arī Amerikā. Uz Ameriku laimes meklējumos devās cilvēki no daudzām Eiropas valstīm, tādējādi franču cīņu iepazina arī Amerikā. Saplūstot angļu nacionālajiem cīņas veidiem, franču cīņai un atsevišķu Ziemeļamerikas indiāņu cilšu (piemēram, irokēzu) cīņu tehnikām, izveidojās cīņas veids, kurš tika saukts par "catch as ­catch ­can". Šis cīņas veids tālāk attīstījās divos virzienos, proti, amatieriem un pro-fesionāļiem. Amatieru virziens Ziemeļamerikas koledžu un universitāšu studentu un sportistu amatieru vidū guva tik lielu popularitāti un plašu attīstību, ka šo cīņas sporta veidu iekļāva 1904. gada olimpiskajās spēlēs, kas notika ASV , Sentluisā. Cīņas norisinājās septiņās svaru kategorijās. Olimpiskā komiteja nodēvēja šo cīņas sporta veidu par brīvo cīņu (free style). Brīvā cīņa netika iekļauta 1912. gada olimpiskajās spēlēs. Profesionāļu catch ­as ­cacth ­can ­virziens attīstījās cirka vidē, kur mērķis bija ar šo cīņu piesaistīt, aizraut un izklaidēt publiku, lai gūtu pēc iespējas lielāku peļņu. Profesionāļu cīņas notika bez svara kategorijām. Pakāpeniski attīstoties abiem catch ­as ­cacth­ can virzieniem, tie atgriezās Eiropā, kur no 20. gs. 20. gadiem kļuva aizvien populārāki. 1898. gadā Krievijā iznāk barona Kistera sarakstītā pirmā grāmata krievu valodā, kas izklāsta brīvās cīņas paņēmienus un sacensību noteikumus. Savukārt jau 20. gs. sākumā Pēterburgā un Maskavā atsevišķi atlētikas pulciņi un klubi piedāvāja apmācīt brīvajā cīņā interesentus. 1889. gadā vairāki atlētiskā sporta cienītāji divreiz nedēļā, pa vakariem sanāca Rīgas Salamonska cirka palīgtelpās uz "stiprināšanos"- vingrināties svaru bumbu celšanā un cīkstēšanās mākslā. 1894.g.vietējo atlētisma entuziastu pulciņš jau pārtapa par Rīgas atlētu klubu. Tā biedru vidū dažādos laikos bija gan atlēti ar starptautisku sacensību pieredzi, gan tādi, kā slavenais operdziedātājs Ādolfs Kaktiņš. Kā liecina mūsdienu dziedāšanas meistaru komentāri, A.Kaktiņa aizraušanās ar atlētismu nebija nejauša - tā vistiešākajā veidā labvēlīgi ietekmēja viņa izcilos panākumus uz skatuves gan balss gan stājas ziņā. Daudzi kluba dalībnieki vēlāk kļuva par izciliem latviešu spēkavīriem un 19. gs. beigās uzstājās ceļojošo cirku arēnās Krievijā, un pirmie ievērojamākie panākumi tika gūti Krievijas amatieru čempionātos.

Krievijas impērijas pirmajos smagatlētikas čempionātos Pēterburgā godalgotajās vietās netrūkst latviešu:  Tā pirmajā čempionātā 1897.gadā trešo vietu franču cīņā izcīna Oļģerts Edelmanis, svaru celšanā visas trīs pirmās vietas latviešiem - Gvido Meijeram, Aleksandram Lāsam, Oļģertam Edelmanim. 1898.gada čempionātā Oļģerts Edelmanis svaru celšanā ir trešais. 1899.gada čempionātā (cīņa, bokss, svari) G.Meijers uzvar boksā un ir otrais svaru celšanā. 1900.gadā - G.Meijers uzvar boksā un ir otrais svaru celšanā. 1903.gadā trešais svaru celšanā ir Artūrs Elksnītis, 1904.gadā viņš ir trešais. 1906.gada čempionātā svaru celšanā uzvar Kārlis Mikulis. 1913.gada Viskrievijas olimpiādē franču cīņā uzvar  Jānis Polis un Voldemārs Šmidbergs, svaru celšanā uzvar Jānis Krauze un Arturs Zedats.

1914.gada Viskrievijas olimpiādē Rīgā franču cīņā otrās vietas izcīna Jordāns, Lembergs, Plūme, Lapčinskis. Trešās vietas ieguva Miezītis, Vērsēns. Ceturtais - Sīpols. Svaru celšanā latvieši iegūst gandrīz visas medaļas - Šreiners, Osis, Melkerts, Neilands, Zariņš, Zēdats, Freibergs, Kļaviņš, Ozoliņš, Vītiņš, Krauze, Leskinovičs ! Šī paša gada čempionātā Pēterburgā 2.vieta cīņā Ķīlem, Uzvaras Krauzem un Ludvigam svaru celšanā, otrās vietas Neilandam un Bumbulim. 1915.gada čempionātā franču cīņā par čempionu kļūst Freibergs, 2.vietā Muskats un Ķīle, trešais ir Dzeguze. Svaru celšanā uzvar Neilands un Krauze, otrais ir Freibergs, trešās vietas Spārem, Sīpolam. 1916.gada Krievijas čempionātā franču cīņa uzvar Ronis, Jordāns. Svaru celšanā Neilands, Vapris, Krauze. Otrās vietas Grundmanim un Spārem, trešais Freibergs. Boksā uzvar Freibergs. 1917.gada čempionātā cīņā otrā vieta Ronim, trešā Muskatam un Indricānam. 1918.gadā par čempioniem franču cīņā kļūst Miezītis, Ronis, Freibergs. Otrā vieta Sīpolam. Svaru celšanā uzvar Sīpols, Spāre, Freibergs. Smaguma mešanā - Spāre.  Lasot šos uzvārdus varam pārliecināties, cik vispusīgi bija tā laika atlēti. Vairums no viņiem piedalījās visās smagatlētikas disciplīnās - cīņā, svaru celšanā un mešanā, pat boksā.

Ivana Ļebedjeva cirkus cīkstoņu trupa Krievijā. Krievijas cirkus skolu izgāja arī krietns skaits Latvijas profesionālo cīkstoņu - Kristaps Veilands Šulcs, Klementijs Buļs, Kārlis Mikulis, Jānis Burgmeistars (Ivans Romanovs), Edmunds Blumbergs-Rasso, Alfrēds Jordāns, Staņislavs Ozoliņš, Emīls Griķis, Jānis Spuļs, Jūlijs Cīrulis u.c.

19. gs. beigās sportošanai pievērsās arvien vairāk cilvēku visā pasaulē un Pjēra de Kubertēna popularizētā ideja par seno olimpisko spēļu atjaunošanu vainagojās ar Starptautiskās olimpiskās komitejas izveidošanu. Pirmās mūsdienu olimpiskās spēles notika 1896. gadā Atēnās. Olimpiskās kustības ideja atrada labvēlīgu augsni arī Latvijā. 1896.gadā Rīgas Atlētu klubs iegādājās pirmo cīņas paklāju, kurš bija 2.cm biezs un gatavots no jūras zālēm; sākotnēji cīņas treniņi un sacensības noritēja tieši uz grīdas (Interesanti, ka mūsdienu tuvcīņas speciālisti arī dod priekšroku treniņam uz grīdas, nevis paklāja). Sacensības notika pēc riņķa sistēmas, cīnoties katram ar katru, bez iedalījuma svara kategorijās un bez laika ierobežojuma, līdz tīrai uzvarai. Čempiona nosaukumu piešķīra tam, kam bija visvairāk uzvaru.

1913.gada Rīgas čempionāta smagatlētikā un cīņā dalībnieki.
1.rindā no kreisās: Dunkulis, Šreiners, Ozols, Neilads
2.rindā: Jordāns, Kimrals, Ruks, Valdmanis, Krauze, Plūme, Lapčinskis, Melnbārdis
3.rindā: Cekuls, Panne, Lapčinskis, Mauriņš, Freibergs, Zvaigzne, Polis, Krūtainis, Zedats, Kristapovičs, Beirots
4.rindā: Arnovics, Rjabis, Plūme, Vērsēns, Malts, Ķīsītis, Dzeguze, Kalniņš, Vaitkevičs

Pirmā pasaules kara priekšvakarā 1914.g.6.-20.jūlijā Rīgā notika II Viskrievijas olimpiāde. Cīņas sportā no rīdziniekiem par II Viskrievijas uzvarētāju kļuva vidējā svara cīkstonis P.Jordāns. Pārējās svara kategorijās : Polis un Dunkals izcīnīja II Vietu, bet Muskats un Versēns -III vietu. 1914.gada profesionāļu pasaules čempionātā Pēterburgā grieķu-romiešu cīņā Jānis Burgmeistars (vēlāk startē ar vārdu Ivans Romanovs) kļūst par pirmo latvieti pasaules čempionu profesionāļiem.

19. gadsimta pirmās desmitgades populārie Rīgas cīkstoņi: Polis, Šmidts, Jozufovičs, Miezītis

Ar Pirmā pasaules kara sākumu sporta dzīve Latvijā apsīka, jo daudzi tika iesaukti armijā, citi bēgļu gaitās izklīda pa visu plašo Krieviju. Pēc I pasaules kara Latvijas spēkavīru sportā vēl ietilpa svara celšana, grieķu-romiešu cīņa, bokss, smaguma(25.kg) mešana, akmens grūšana un virves vilkšana. Pēc Latvijas smagatlētikas savienības izveidošanas(1921.g.), tās paspārnē palika svarcelšanas, cīņas sporta un boksa sekcijas. Kā zināms, ar laiku arī šie sporta veidi kļuva patstāvīgi.

 Latvijas cīkstoņi un smagatlēti Viskrievijas olimpiādē: I.Sīpols, Zēdats, Jānis Krauze, Jānis Polis, Zariņš, Alfrēds Neilands, Kļaviņš

Neraugoties uz kara apstākļiem, 1915.g. decembrī Maskavā notika Krievijas meistarsacīkstes cīņā, kurās piedalījās arī vairāki latviešu atlēti. No tiem labākos panākumus guva Freibergs, izcīnot pirmo vietu smagajā svarā, Muskats un Kile izcīnīja II vietu vidējā (pussmagajā) svarā. 1916.g. grupa latviešu sportistu Vītiņš, Ronis, Svilpe, Josts u.c. Petrogradā nodibināja sporta biedrību "Latvija", kuru uzskata par pirmsākumu vēlākajai atlētu vidū populārajai sporta biedrībai "Krauze". Biedrības biedrs A.Grundmanis kļuva par pimo psaules rekordistu - ar kreiso roku "uzskrūvēja" 222 mārciņas. Neatkarīgajā Latvijā sporta dzīve sāka atjaunoties 1919.g., pateicoties karavīru - sportistu rosībai. Mēģinājums piedalīties Antverpenes olimpiskajās spēlēs 1920.g. bija neveiksmīgs, jo Latvija nebija Olimpiskās komitejas locekle. 1922. g. nodibināja valsts sporta vadības augstāko orgānu - Latvijas sporta organizāciju apvienību (LSOA). Tajā pašā gadā izraudzīja ari Latvijas Olimpisko komiteju (LOK). 1936. g. LSOA vietā radīja Latvijas fiziskās kultūras un sporta komiteju (LFKSK). Līdz 1940. gadam bija reģistrētas 167 sporta biedrības ar nodaļām un 32 apvienotas sporta organizācijas. Lielākais bija Armijas Sporta klubs (ASK), tad vēl Latvijas Sporta biedrība (LSB), "Unions", Universitātes Sports (US), Jaunekļu Kristīgā savienība (YMCA-JKS). 1930.gadu otrajā pusē īpaši izcēlās sporta biedrība "Starts". Starptautiskā plāksnē Latvijai uzticēja vairāku meistarsacīkšu sarīkošanu, kas visas notika Rīgā: 1926. g. grieķu-romiešu cīņā,1937.g.- basketbolā, 1939.g.- ātrslidošanā. Sākot ar 1930. g., uz Ķīšezera notika Eiropas meistarsacīkstes ledusjahtu burāšanā. 1939. g. bija paredzētas arī Pasaules meistarsacīkstes svaru celšanā.

1914.g. Viskrievijas olimpiādes cīņas sporta sacensībās Rīgā - uzbrūk Jānis Polis

Nevar paiet garām arī cita divcīņas veida pirmsākumiem, jo viens no boksa aizsācējiem un pirmajiem čempioniem tolaik Krievijas impērijā bija latvietis. Boksa, kā atsevišķa sporta veida, popularitātes pieaugumu tā laika Krievijā un Latvijā saista ar Ernesta Lustallo, franču fiziskās audzināšanas speciālista darbību Pēterburgā. Viņš bija pirmais diplomētais fiziskās audzināšanas (jeb kā teiktu mūsdienās fitnesa) treneris Krievijā, turklāt arī paukošanas, franču un angļu boksa meistars. Daži no latviešu atlētiem izmantoja iespēju pie viņa iepazīties ar franču boksa savat īpatnībām. To vidū bija arī tā laika boksa entuziasts Jānis Grāve.

1899. gada aprīlī angļu bokss, kā populārākais atlētu vidū, pirmoreiz tika iekļauts Krievijas smagatlētu sacensību programmā, ko organizēja Viskrievijas smagatlētikas līga, kas apvienoja svaru bumbu sportu, cīņu un boksu. Uzvarētāji tika noskaidroti pēc četrcīņas rezultātiem (bokss, cīņa, vingrošana, svaru celšana). Par vienu no tā laika ievērojamākajiem Krievijas boksa meistariem kļuva Jānis Grāve, kurš savu angļu boksa pieredzi papildināja arī šā sporta veida dzimtenē Anglijā. Un vēlāk- sāka trenēt angļu boksā visus, kas vien to vēlējās. Sporta biedrībā Sanitas, kuras dibinātājos bija Grāve, sarīkoja arī pirmo Krievijā boksa turnīru junioriem. 1913. gada rudenī Grāve izsludināja Krievijas laikrakstos uzaicinājumu visiem labākajiem bokseriem sacensties ar viņu ringā. Šajā sacensībā viņš izcīnīja Krievijas. absolūtā čempiona angļu boksā goda nosaukumu

Rīgas 1.atlētu kluba biedru grupa

Tā laika atlēti bija daudzpusīgi cīnītāji ; viņi neaprobežojās ar sasniegumiem kādā vienā sporta veidā, nebaidījās no cīņām boksa ringā un uz cīkstoņu paklāja.Tādi kā Kārlis Vītiņš, Kārlis Freibergs, Teodors Sīpols vienlaicīgi sacentās boksā, cīņā un svaru celšanā. Jānis Spāre bija ne tikai slavens bokseris, bet arī spēcīgs svaru cēlājs, vieglatlēts un riteņbraucējs. Jānis Grāve startēja vieglatlētikā, slēpošanā, boksā, airēšanā. Pat vēlāk, jau Latvijas valsts laikā, kad sportā sāka gūt virsroku šaura specializācija, vecie meistari šo atlētisma tradīciju turpināja. Tā Roberts Plūme bija 1922-1925 g. Latvijas čempions riteņbraukšanā, slēpošanā, boksā, pieccīņā......

Latviešu strēlnieki Krievijā - aktīvi sporta sacensību dalībnieki 1917 - 1918 gadā

1918.g.14.-17.martā Maskavā notika 23.Krievijas čempionāts, kurā piedalījās arī vairums kara ceļos uz Krieviju aizkļuvušo latviešu strēlnieku. Čempionāta programmā tradicionāli tika pārstāvēti tādi sporta veidi, kā grieķu-romiešu cīņa, angļu bokss un svaru bumbu celšana. Zīmīgi, ka lielāko daļu godalgoto vietu izcīnīja latviešu atlēti. To skaitā Aleksandrs Miezītis viens no visdedzīgākajiem boksa popularizētājiem tajā laikā, izcīnīja spožas uzvaras un ieguva pirmās vietas grieķu-romiešu cīņā un angļu boksā.

Stāv no kreisās: Kārlis Freibergs, Jānis Krauze, Alfrēds Neilands, sēž - Voldemārs Cekuls, kluba "Herakls" (1906.g.) vadītājs, vēlāk Fiziskās audzināšanas institūta direktors.

Jāatzīmē, ka tajā laikā vairāki atlēti aktīvi interesējās arī par austrumu cīņas veidiem, tādiem, kā džitsu. Tas sporta cīnītājiem deva iespēju pilnveidoties arī kaujas mākslā (tuvcīņā). A.Miezītis bija viens no pazīstamākajiem šīs mākslas popularizētājiem Latvijā. 1935.gadā Rīgā viņš nodibināja džitsu klubu un II Pasaules kara laikā vadīja fiziskās audzināšanas un tuvcīņas nodarbības Latviešu Leģiona instruktoru un vada komandieru skolā (Bolderājā). Visvaldis Lācis (mūsdienās pazīstamais publicists, 9. un 10. Saeimas deputāts), kurš tolaik mācījās šajā skolā, 80.gadu beigās man pastāstīja:".. Miezītis, maza auguma ņiprs vīrs, mums karavīriem demonstrēja džitsu cīņas mākslu, gāžot gar zemi kā pelavmaisus augumā par sevi krietni raženākus tēvaiņus..".

Latvijas cīkstoņi un smagatlēti vairākkārt kļuva arī par atlētiskāko ķermeņu konkursu uzvarētājiem. Izcilais cirka cīkstonis Kristaps Veilands-Šulcs 1912 un 1913 gadā tika atzīts par starptautikā atlētisma konkursa "Misters Eiropa" uzvarētāju. Viņa trūcīgi ģērbtās fotogrāfijas tolaik atradās daudzu dāmu slepenajās lādītēs...  Līdzīgos atlētisma konkursos par uzvarētāju vairākkārt tika atzīts arī Klemenss Buls. Abi izcilie cīkstoņu savus slavas gadus piedzīvoja cīnoties uz Krievijas paklājiem.

Pēc I pasaules kara Latvijas spēkavīru sportā vēl ietilpa svara celšana, grieķu-romiešu cīņa, bokss, smaguma(25.kg) mešana, akmens grūšana un virves vilkšana. Pēc Latvijas smagatlētikas savienības izveidošanas (1921.g.), tās paspārnē palika svarcelšanas, cīņas sporta un boksa sekcijas. Kā zināms, ar laiku arī šie sporta veidi kļuva patstāvīgi. Tā laika Eiropas atlētu vidū latviešu cīnītājus labi pazina un augstu vērtēja, tāpēc 20. gs. 20. gados Latvijai vairākkārt tika uzticēta starptautisku čempionātu rīkošana. Gan grieķu-romiešu , gan boksa cīņas parasti notika Salamonska cirka arēnā Rīgā. Daudzu latviešu cīnītāju vairākkārtējās spožās uzvaras nesa Latvijas vārdu pasaulē. Pazīstamākie no viņiem: Mārtiņš Žagars, Alfrēds Jordāns, Kārlis Mikulis, Jānis Rozentāls, Augusts Hehts, Jānis Svilpe, Kristaps Veilands-Šulcs, Jānis Martinsons, Ādolfs Ruciņš, Emīls Griķis, Jānis Krūmiņš, Jānis Krauze, Kārlis Vītiņš, Edmunds Blumbergs-Rasso, Klemenss Buļs, Jānis Spuļs, Aleksandrs Miezītis, Jānis Spāre, Jānis Grāve, Kārlis Freibergs, Jānis Polis, Jānis Leskinovičs, Rūdolfs Ronis, Jānis Kavals, Edvīns Bietags, Vilis Klesbergs, Krišjānis Kundziņš un Alberts Zvejnieks.

Olimpiskās cīņas Stokholmā 1912.g. Cīnās igaunis M.Kleins ar somu A.Asikainenu. Cīņa ilgst 11 st. 40 minūtes  - Ginesa rekordu grāmatas ieraksts !

Viņu sasniegumi radīja labvēlīgus apstākļus cīņas sporta attīstībai Latvijas neatkarības laikā, kad nostiprinājās latviešu cīnītāju skolas tradīcija. Daudzi no viņiem bija izgājuši cauri Krievijas pilsoņkara un Latvijas brīvības cīņu ugunīm. Šajā sakarā nevar neminēt interesantu faktu: 1938.gada 14.augustā, atklājot Balvos pieminekli Latgales partizānu pulka karavīriem (tautā saukto "Staņislavu"), ģenerālis Jānis Balodis īpaši uzrunāja Balvu apkārtnes spēkavīru, Latvijā un Rietumeiropā pazīstamo bokseri Vili Klesbergu, kuru tēlnieks izraudzījis par pieminekļa prototipu. II Pasaules kara notikumi cīņas sporta cienītāju rindās iecirta lielus robus. Tomēr tie, kas izdzīvoja, turpināja darboties arī pēc kara. Vairāku neatkarības laika meistaru uzvārdi bija labi pazīstami sporta cienītājiem arī pēckara Latvijā. Cīkstoņi cieta padomju varas represijās, tika izsūtīti. Gulaga nometnēs gāja bojā Aleksandrs Miezītis, Jānis Arvīds Kavals, represijās cieta Pauls Budovskis u.c. Lai neciestu represijās daudzi emigrēja - piem. uz Austrāliju Viktors Andrejs (Melburna), Alberts Krievs (Sidneja), Jānis Rudzītis (Balarata), uz Venecuēlu 1944.gadā Pāvels Atars. Pāvels Atars 1954.gadā kļūst par Venecuēlas čempionu šahā, visa ģimene organizē latviešu gambīta korespondences turnīrus.

Pirmie latviešu grieķu-romiešu cīņas meistari, kas piedalījās olimpiādē, bija Jānis Polis (smagsvars),  Aleksandrs Miezītis (spalvas svars) un Nikolajs Fārnasts. Viņi Stokholmā 1912. gadā startēja Krievijas komandas sastāvā, bet jau pavisam drīz, pēc 1. pasaules kara, neatkarīgajā Latvijā par sevi un savu valsti lika runāt Rūdolfs Ronis. 1921. gada pasaules meistarsacīkstēs Helsinkos viņš bija otrais labākais vieglajā svarā.

Biedrības " Krauze" rīkoto starptautisko scensību dalībnieki un organizatori 1923.g. Centrā 1. - T.Kančevskis - smagatlētikas savienības valdes priekšsēdētājs,2. - Paulockis - smagatlētikas valdes pr. biedrs, biedrības "Krauze" Rīgas priekšnieks, 3. - Josts - smagatlētikas sav. un "Krauze" sekretārs.

Pirmās oficiālās sacensības Latvijā notiek 1920.gadā - tās ir  Latvijas Olimpiskās sacīkstes, kas turpmāk notiek ik pēc aptuveni četriem gadiem. Pirmais Latvijas čempionāts grieķu romiešu cīņā notiek 1922.gadā Rīgā. Čempionāti turpmāk notiek 6 vai 7 svaru kategorijās - gaiļa svarā, spalvas svarā, vieglajā svarā, vidējā svarā, pussmagajā svarā, smagajā svarā un absolūtajā kategorijā.  Līdz pat 1940 gadam parasti tie ir 56; 61; 66; 72; 79; 87 un  87+ kilogrami.

1925.gada Latvijas grieķu romiešu cīņas čempionāta dalībnieki

1922.gada 23.aprīlī tiek dibināta Latvijas Olimpiskā komiteja. Jau 1924. gadā Parīzes olimpiādē latvieši startēja savā komandā, visās sešās svara kategorijās. Latviešu spēkavīrus pazina, tāpēc 20. gs. 20. gados Latvijai vairākkārt tika uzticēta starptautisku čempionātu rīkošana. Cīņas notika Salamonska cirka arēnā Rīgā, piedaloties vairāk nekā 10 Eiropas valstu pārstāvjiem.

1936. gadā Berlīnes olimpiādē labākos sasniegumus guva Edvīns Bietags, kas savā - pussmagā svara - kategorijā izcīnīja olimpisko sudraba medaļu (Eiropas meistarsacīkstēs Romā 1934. gadā viņš bija pirmais) un Krišjānis Kundziņš (5. vieta spalvas svarā).

1925.gada SSS biedrības čempionāta Liepājā dalībnieki

Starp Eiropas stiprākajiem savulaik bija arī vidsvars Jānis Kavals (3. vieta Prāgā 1931. gadā), smagsvars Alberts Zvejnieks (3. vieta Romā 1934. gadā un Kopenhāgenā 1935. gadā), vidsvars Georgs Ozoliņš (2. vieta Oslo 1939. gadā).

1925.gada Latvijas meistarsacīkšu grieķu romiešu cīņā rezultāti ( "Sporta žurnāls" Nr.8 1925.g.)

"Laušanās, jeb oficiāli: grieķu - romiešu cīņa, ap 19. un 20. gadsimta miju Rīgā bija īpaši iecienīta un populāra publikas vidū. Cīkstoņu lauztiņus cirka trupās gan varēja vērot jau kopš 19. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, taču parasti tiem toreiz bija vairāk izrādes, nekā sacensības raksturs. Kaut kas sportiski nopietns sākās pēc 1889. gada, kad Alberts Salamonskis netālu no Rīgas stacijas uzcēla pastāvīgu cirka ēku (pirms tam cirka izrādes risinājās pārvietojamās teltīs). Salamonska cirkā pulcējās smagatlētiku alkstoši jaunieši, kuri nodibināja Rīgas atlētikas klubu - lauzējiem un svaru cilātājiem. Zēnu vidū atlēti, spēka mitriķi, bija ne mazāk iecienīti un izslavēti, kā šodienas puikām Sandis Ozoliņš vai Kristaps Janičenoks. No senām fotogrāfijām uz mums raugās vīri, kuri ir acīm redzot gandarīti un lepni par savu izcilo muskulatūru... Sporta biedrībā Marss, smagatlētikas sekcijā, meistarību apguva Alfrēds Neilands. Valgā dzimušais svarcēlājs 1913. gadā uzstādīja piecus Krievijas impērijas rekordus. Pēc kara viņš divās olimpiskajās spēlēs - 1920. gadā Amsterdamā un 1924. gadā Parīzē - izcīnīja pa zelta medaļai. Būtu Alfrēds palicis uz dzīvi Rīgā, nebūtu mums līdz latviešu pirmajam olimpiskajam zeltam jāgaida 1956. gads un Ineses Jaunzemes šķēps. Taču kara vētras Neilandu aiznesa uz Igauniju, par kuras pilsoni viņš tad arī kļuva pēc kara...

1927.gada Rīgas čempionāta dalībnieki un uzvarētāji. No kreisās: Arnolds Melkerts (gaiļa svars), Bruno Asmus (spalvas svars), Arvīds Jēkabsons (vieglais svars), Jānis Kavals (vidējais svars), Kārlis Pētersons (pussmagais svars), Jānis Krūze (smagais svars).

Rīgas cīkstoņi bija gana populāri un panākumiem bagāti Krievijā, lai ar viņiem rēķinātos, komplektējot komandu uz Stokholmas olimpiskajām spēlēm 1912. gadā. 11 lauzēju vidū bija trīs mūsējie. Diemžēl pirmie kucēni apslīka: pa visiem tikai viena uzvara, kuru izcīnīja pavisam jauniņais, deviņpadsmitgadīgais Jānis Polis. Tomēr Jānim visi galvenie panākumi vēl bija gaidāmi. Tāpat, kā lielākais zaudējums... Pirmajos pēckara gados smagatlētu popularitāte nemazinājās, spēks un izveicība grūtībās tika godā celti. Tāpēc nav brīnums, ka Latvijas delegācijas lielu daļu 1924. gadā Parīzē veidoja tieši viņi - no 25 sportistiem 12 bija muskuļotie vīri. Seši cīkstoņi. Viņu vidū Jānis Polis ar Stokholmas pieredzi, tobrīd četrkārtējs Latvijas meistars, Krievijas čempions 1913. gadā, Viskrievijas olimpisko sacīkšu uzvarētājs 1913. gadā, Baltijas meistars 1912. un 1913. gadā, utt. Otrs līderis bija Rūdolfs Ronis, 1921. gada pasaules vicečempions, trīskārtējs Latvijas meistars. Ar cīkstoņiem un svarcēlājiem (Kārlis Leilands - otrā vieta 1922. gada pasaules meistarsacīkstēs) saistījās mājāspalicēju vislabākās cerības, un turpmākie notikumi rādīja, cik tās bija pamatotas.

1926.gada Latvijas čempionāta dalībnieki, tiesneši un organizatori

1926.gada Eiropas čempionāts grieķu-romiešu cīņā Rīgā - daļa organizatoru, pārstāvju un sportistu

146 sportisti no 22 valstīm izgāja uz olimpiskā paklāja. Tātad arī seši latvieši. Vieglsvars Rūdolfs Ronis iesāka un turpināja lieliski. Pirmajā cīņā sīva uzvara pēc punktiem pār beļģi Kristofelu, tad uz pleciem nolikts turks Fuada, tad pārspēts arī kaimiņš igaunis Prakss. Ceturtā cīņa - ar ungāru Kereštešu- jau notika kā iespējamās zelta medaļas apspīdēta. Bet... tiesneši pēc sīvas spēkošanās lēma par labu ungāram. Latvieši cēlās lielā sašutumā: te nav nekādas taisnības, uzvara pienākas Ronim!!! Tika iesniegts oficiāls protests, kurš tika oficiāli noraidīts. Tad Rūdolfs Ronis, kurš nebūt nebija zaudējis izredzes uz vismaz bronzas medaļu, lepnā kārtā uz nākamo, piekto cīņu vispār neizgāja. Ar viņu solidarizējās arī Jānis Polis un Arnolds Baumanis, tāpat neierodoties uz savām kārtējām cīņām. Baumanim bija viena uzvara divās cīņās; tālākā perspektīva neskaidra, taču nekādā ziņā ne bezcerīga. Savukārt Polim situācija pirms lepnības bija pavisam skaidra un cerīga. Pēc zaudējuma dānim Larsenam uz pleciem nospiests itālis Gjuria, uzveikts beļģis Potjē, un jāiet pēc bronzas medaļas pret ungāru (atkal ungāru!) Bado. Šī iespēja tika ar paša lēmumu izjaukta, pazaudēta - it kā solidaritātes dēļ...
Pastāv gan arī cita versija. Pēc tās mūsu cīkstoņus no turpmākām sacensībām atsaukuši Latvijas cīkstoņu komandas pārstāvji un tiesneši Arnolds Paulockis un Pēteris Josts. Toties Latvijas delegācijas vadītājs, LOK priekšsēdis Jānis Dikmanis, bija pārskaities: kā ir pieļautas tik radikālas, izšķirīgas izdarības bez jelkādas sazināšanās ar viņu. "Nepiedodama rīcība!"-- tā Dikmanis.

1932.gada čempionāta dalībnieku grupa. 1.rindā no kreisās: A.Zvejnieks, A.Baumanis, J.Kavals, P.Atars, Skopāns, K.Kundziņš, J.Beinarovičs

Igauņu "Kalev" un Latvijas "Krauze" mačsacīkstes 1932.gadā. Pirmajā rindā no kreisās: Šteinbergs, Kundziņš, Mucenieks, Fromhods, Millers, Atars. Trešajā rindā: Kulisaars, Lohmus, Bietags, Luiga, Sepsivars, Ķīsis, Puuseps, Budovskis.

Biedrības "Strādnieku Sports un Sargs" (SSS) cīkstoņi. Foto no E.Avotiņa mazmeitas Leldes Purviņas ģimenes arhīva.

"Nabadzības dēļ jau neies lepnību zaudēt!" - tā skan mūsu tautas gudrība. Tikmēr cita pauž: "Nestum ar degunu mākoņus!". Pat šodien, pēc tik daudziem gadiem, situāciju neredzot (nekāda filmēšana tolaik nenotika), ir grūti pateikt, vai spēcīgais emociju bangojums tiešām sakņojās ievērojamā netaisnībā, jeb arī "zaudējumam lielas acis". Varbūt patiesi pāridarījums bija tik liels, ka to cilvēka un sportista gods nevarēja pārciest. Tikpat labi iespējams, ka tā prestiža dēļ, ko dotu Latvijai izcīnītas olimpiskās medaļas, šis tas bija jānorij...Turklāt neaizmirsīsim, ka sporta veidos, kurā objektīvo rezultātu nosaka subjektīvais tiesnešu vērtējums (cīņā, boksā, vingrošanā, daiļslidošanā, soļošanā) kopš seniem laikiem un līdz pārskatāmai nākotnei bija un būs vieta pārdzīvojumiem par patiesiem vai iedomātiem pāridarījumiem. "Ja vilku baidies, mežā nelien!"

1935.gada Latvijas čempionāta dalībnieku parāde

1935.gada Latvijas čempioni. No kreisās: smagais svars - E.Bietags (LAS), vidējais svars- J.Kavals (RPDSK), pussmagais svars - A.Upmalis (LAS), pusvidējais svars - P.Atars (LAS), vieglais svars - J.Rudzītis (LAS), spalvas svars - K.Kundziņš (LAS), gaiļa svars - Ž.Mucenieks (LAS).

Vienlaik atcerēsimies: pašu pirmo olimpisko zeltu neatkarīgajai Latvijas valstij izcīnīja... kas? Tikmēr pārējie trīs Latvijas cīkstoņi: Alberts Krievs, Jānis Rudzītis un Kārlis Vilciņš 1924. gadā Parīzē startēja un finišēja bez nopietnām cerībām. Cīkstoņiem savu olimpisko centienu vainagošanai bija jāsagaida 1936. gads, kad beidzot Berlīnē sudraba medaļu izcīnīja rūjienietis Edvīns Bietags. Bet tad jau bija pienācis lauzēju piekāpšanās laiks, popularitātes priekšplānā strauji izvirzījās sporta spēles: futbols, hokejs, un it īpaši basketbols, kurā latvieši nule bija kļuvuši par pirmajiem Eiropas meistariem.
Vienalga, olimpiskās bronzas medaļas turpmākajos gados izcīnīja džudo cīkstoņi Aleksandrs Jackēvičs, Vsevolods Zeļonijs, kā arī Austrālijas latvietis Teodors Boronovskis." (tā rakstīja  I.Ošiņš - Sporta avīze) .

Latvijas profesionālie cīkstoņi Jānis (Ivans) Spuļs, Klemenss Buļs, Kristaps Veilands-Šulcs, kas Krievijā bija ieguvuši lielu popularitāti līdz pirmajam pasaules karam, dažreiz piedalījās arī brīvās cīņas čempionātos, kuru dalībnieki pārstāvēja savus, piemēram, Azerbaidžānas, Armēnijas un Gruzijas nacionālo cīņu veidus, kam bija daudz kopēja ar starptautiskās brīvās cīņas tehniku. Trīdesmitajos gados arvien biežāk aktualizējas jautājums par brīvās cīņas attīstīšanu Latvijā. Dažādos turnīros Igaunijā, Somijā, Zviedrijā to jau bija izmēģinājuši Bietags, Smiltēns, Kundziņš, Mucenieks. Par galveno padomdevēju un potenciālo treneri tiek uzskatīts Jānis Polis, kurš pats šo cīņas stilu apguvis Amerikā.

Profesionāļu čempionāta Rīgas cirkū godalgotie, no kreisās sēž: - Jānis Leskinovičs 1.vieta 12 uzvaras, zelta žetons un 1500 Ls, tiesnesis Ed. Šloss, Kavans 2. vieta, 9 uzvaras, zelta žetons un 1000 Ls. Otrajā rindā: Voltke un Karšs - abiem 4 vieta, 8 uzvaras, sudraba kauss un žetons, Vildmans - 5.vieta, 7 uzvaras, sudraba žetons, Kornackis - 3.vieta, 11 uzvaras, zelta žetons, 500 Ls.


Pirmo Latvijas  sacensību rezultāti grieķu romiešu cīņā

1. Latvijas Olimpiskās sacīkstes, 1920.gads Rīgā

Svaru kategorija          1.vieta                                                                                     

61.kg                        V. Laumanis
66.kg                       R. Laumanis
79.kg                       A. Muskats
87.kg                       Rudolfs Ronis
87.+ kg                    Jānis Polis
Absolūtā kat.          Rudolfs Ronis                        Jānis Polis (2.vieta)

2. Latvijas Olimpiskās sacīkstes, 1921.gads Rīgā

Svaru kategorija            1.vieta                                                                                  

61.kg                         Kristapovičs
66.kg                        Ernests Sīpols
79.kg                        Rudolfs Ronis
87.kg                         Rolands
87.+ kg                      Jānis Polis
Absolūtā kat.           Jānis Polis

3. Latvijas Olimpiskās sacīkstes, 1923.gads Rīgā

Svaru kategorija             1.vieta                  2.vieta                                                             

56.kg                        Čanderss
61.kg                         Kristapovičs
66.kg                        Alberts Krievs             P.Kopmanis
79.kg                        Roberts Dzeguze
87.kg                        Rudolfs Ronis
87.+ kg                     Jānis Polis

4. Latvijas Olimpiskās sacīkstes, 1927.gads Rīgā

Svaru kategorija             1.vieta                                 2.vieta                                               3.vieta

56.kg                       E. Zīverts                              Beiners                                   Jānis Rudzītis
61.kg                        Pauls Budovskis                 R. Hercogs                              Šmits
66.kg                       P. Kopmanis                         Pāvels Atars                           Steinbergs     
79.kg                       Rudofs Ronis                        Sīmanis                                   Boženkovs
87.kg                       Kārlis Pētersons                  Jānis Kavals                            Arnolds Baumanis
87.+ kg                    Alberts Zvejnieks                Auciems                                  Skujiņš

5. Latvijas Olimpiskās sacīkstes, 1931.gads Rīgā

Svaru kategorija             1.vieta                                                                    

56.kg                     Jānis Beinarovičs                           
61.kg                      Krišjānis Kundziņš
66.kg                     Pauls Budovskis
72.kg                     Pāvels Atars
79.kg                     Jānis Kavals
87.kg                     E. Palmbahs
87.+ kg                  Alberts Zvejnieks

6. Latvijas Olimpiskās sacīkstes, 1935.gads Rīgā

Svaru kategorija          1.vieta

56.kg                Jānis Beinarovičs
61.kg                  Krišjānis Kundziņš
66.kg                 Alfrēds Daņilovs
72.kg                  Pāvels Atars
79.kg                  Georgs Ozoliņš
87.kg                  Arnolds Kalniņš
87.+ kg               Edvīns Bietags

7. Latvijas Olimpiskās sacīkstes, 1939.gads Rīgā

Svaru kategorija              1.vieta                                       2.vieta                                   3.vieta

56.kg                                 Žanis Mucenieks                 Johansons                         Ūdris
61.kg                                  Krišjānis Kundziņš               Jānis Beinarovičs               Isaks
66.kg                                 Pāvels Atars                         Rudolfs Skopānis              Toms
72.kg                                  Kārlis Jespars                     Mednis                               Ēriks Kalniņš
79.kg                                 Jānis Krūmiņš                       Georgs Ozoliņš                 Jānis Kavals
87.kg                                  Arnolds Kalniņš                    Ansis Smiltēns                   J. Banka
87.+ kg                               Edvīns Bietags                     K. Skuja                              Kacāns


Pirmie Latvijas čempionāti grieķu romiešu cīņā

1. Latvijas čempionāts, 1922.gads Rīga

Svaru kategorija                       1.vieta

56.kg                                       A. Stumburs
61.kg                                        A. Plaucis
66.kg                                       E. Zīverts
79.kg                                       Roberts Dzeguze
87.kg                                       Kārlis Vilciņš
87.+ kg                                    Jānis Polis
Absolūtā kat.                         Jānis Polis

2. Latvijas čempionāts, 1924.gads Rīga

Svaru kategorija                  1.vieta

56.kg                                      Canders
61.kg                                       Jānis Rudzītis
66.kg                                      P. Kopmanis
79.kg                                      Rudolfs Ronis
87.kg                                      Arnolds Baumanis
87.+ kg                                   Jānis Polis

3. Latvijas čempionāts, 1925.gads Rīga

Svaru kategorija                  1.vieta

56.kg                                    Antons Melkerts                                  
61.kg                                     Alberts Krievs
66.kg                                    Rudolfs Ronis
79.kg                                    Roberts Dzeguze
87.kg                                    Kārlis Vilciņš
87.+ kg                                 Jānis Polis

4. Latvijas čempionāts, 1926.gads Rīga

Svaru kategorija                  1.vieta

56.kg                                  Antons Melkerts
61.kg                                   Nikolajs Everts
66.kg                                  P. Kopmanis
79.kg                                  Roberts Dzeguze
87.kg                                  Rudolfs Ronis
87.+ kg                               Alberts Zvejnieks

5. Latvijas čempionāts, 1927.gads Rīga

Svaru kategorija                1.vieta

56.kg                               Ēriks Zīverts
61.kg                                R. Hercogs
66.kg                               Arvīds Jēkabsons
79.kg                                Sīmanis
87.kg                                Kārlis Pētersons
87.+ kg                             Alberts Zvejnieks

6. Latvijas čempionāts, 1928.gads Rīga

Svaru kategorija               1.vieta

56.kg                             Antons Melkerts
61.kg                              Ēriks Antons                             
66.kg                             Arvīds Jēkabsons
79.kg                              Rudolfs Ronis
87.kg                              Kārlis Pētersons
87.+ kg                           Alberts Zvejnieks

7. Latvijas čempionāts, 1929.gads Rīga

Svaru kategorija           1.vieta               2.vieta                          3.vieta

56.kg                     Antons Melkerts        Beinarovičs            Cīrulis
61.kg                      Arvīds Jēkabsons     Bullis
66.kg                     Ēriks Antons              Rogovskis
79.kg                      Rudofs Ronis            J. Krūze
87.kg                      Kārlis Pētersons       Jānis Kavals           Skujiņš
87.+ kg                   Alberts Zvejnieks      Sīlis                       Arnolds  Baumanis

8. Latvijas čempionāts, 1930.gads Rīga

Svaru kategorija            1.vieta

56.kg                           Antons Melkerts
61.kg                            Juris Kaminskis
66.kg                            Nikolajs Ēverts
72.kg                            Pāvels Atars
79.kg                            Rudolfs Ronis
87.kg                            Kārlis Pētersons                     
87.+ kg                         Edvīns Bietags

9. Latvijas čempionāts, 1931.gads Rīga

Svaru kategorija           1.vieta

56.kg                            Ūdris
61.kg                             Krišjānis Kundziņš
66.kg                            Arvīds Jēkabsons
72.kg                            Pauls Budovskis
79.kg                            Jānis Kavals
87.kg                            Kārlis Vilciņš
87.+ kg                         Edvīns Bietags

 Latvijas čempionāts, 1932.gads Rīga

Svaru kategorija              1.vieta

56.kg                        Jānis Beinarovičs
61.kg                          Krišjānis Kundziņš
66.kg                         R. Skopāns
72.kg                         Pāvels Atars
79.kg                         Jānis Kavals
87.kg.                        Arnolds Baumanis                        
87.+ kg                      Alberts Zvejnieks

Latvijas čempionāts, 1933.gads Rīga

Svaru kategorija            1.vieta                     2.vieta                           3.vieta

56.kg                         Jānis Beinarovičs       Žanis Mucenieks      Johansons
61.kg                          J. Narbuts                   Krišjānis Kundziņš     A.Ķīsis
66.kg                         A. Cīrulis                     Jānis Rudzītis             Koškins
72.kg                         Kārlis Jespars             Tunkums                    Skripko                     
79.kg                         Kārlis Vilciņš                Pāvels Atars              Ādamsonsns
87.kg.                        Arnolds Baumanis       Cīrulis                        Gildovičs
87.+ kg                      Alberts Zvejnieks        Edvīns Bietags          Viktors Andrejs

Latvijas čempionāts, 1934.gads Rīga

Svaru kategorija          1.vieta

56.kg                        Jānis Beinarovičs
61.kg                         Juris Kaminskis                       
66.kg                        Jānis Rudzītis
72.kg                        Skripko
79.kg                        Jānis Kavals
87.kg.                        Arnolds Kalniņš
87.+ kg                      Edvīns Bietags

Latvijas čempionāts, 1935.gads Rīga

Svaru kategorija        1.vieta                        2.vieta                          3.vieta

56.kg                     Žanis Mucenieks       Jānis Benarovičs     Johansons
61.kg                      Krišjānis Kundziņš      P.Miezis                   Lilisons
66.kg                    Jānis Rudzītis               E.Kalniņš                 Cīrulis
72.kg                     Pāvels Atars                 Stilba                      Feldmanis 
79.kg                     Jānis Kavals                 Georgs Ozoliņš      Kriškāns
87.kg.                    A. Upmalis                    Arnolds Kalniņš      Palmbahs
87.+ kg                  Edvīns Bietags             Kārlis Pētersons     Cīrulis

Latvijas čempionāts, 1936.gads Rīga

Svaru kategorija       1.vieta                   2.vieta                   3.vieta

56.kg                    Žanis Mucenieks     Jānis Beinarovičs       Ūdris
61.kg                     Krišjānis Kundziņš    Rihards Kics              Lilisons
66.kg                    Ēriks Kalniņš             A. Cīrulis                    Rudolfs Skopāns
72.kg                    Mārtiņš Turla             K. Jespars                 Feldmanis
79.kg                    Augusts Ķīsis            Georgs Ozoliņš         Lotko
87.kg.                    Arnolds Kalniņš        Bogdanovs               Jānis Turla
87.+ kg                  Kārlis Pētersons       Alberts Zvejnieks      Mendziņš

Latvijas čempionāts, 1937.gads Rīga

Svaru kategorija                  1.vieta                                 2.vieta                                 3.vieta

56.kg                           Žanis Mucenieks                Johansons                       Jānis Pīrs
61.kg                            Krišjānis Kundziņš              Ēriks Antons                    Ķīsis
66.kg                           A. Cīrulis                             Jānis Krūmiņš                   Rihards Kics
72.kg                            Ēriks Kalniņš                      Kārlis Jespars                   Alfrēds Daņilovs
79.kg                            Augusts Ķīsis                      Georgs Ozoliņš               Jānis Kavals
87.kg.                           Arnolds Kalniņš                  Ansis Smiltēns                  Bogdanovs
87.+ kg                         Kārlis Pētersons                 Alberts Zvejnieks              Mendziņš

Latvijas čempionāts, 1938.gads Rīga

Svaru kategorija             1.vieta                                    2.vieta                                   3.vieta

56.kg                       Žanis Mucenieks                      Jānis Pīrs                           Arvīds Pālītis
61.kg                        Jānis Beinarovičs                     Krišjānis Kundziņš            Jānis Stirna            
66.kg                       Rudolfs Skopāns                      A. Penēsis                          Jānis Krūmiņš
72.kg                       Alfrēds Daņilovs                       Pāvels Atars                       Mārtiņš Turla
79.kg                       Georgs Ozoliņš                         E. Peimanis                        A. Sproģis
87.kg.                       Arnolds Kalniņš                        Ansis Smiltens                   J. Dumpis               
87.+ kg                     Edvīns Bietags                          K.Skuja                               J.Mendziņš

Latvijas čempionāts, 1939.gads Rīga

Svaru kategorija          1.vieta                                       2.vieta                                      3.vieta

56.kg                       Meijers                                     Seņko                               Arvīds Pālītis
61.kg                        Jānis Beinarovičs                   Arvīds Pālitis                     Gasulis
66.kg                       L. Mednis                                 Straume                            Ševelis
72.kg                       Pāvels Atars                             Ēriks Kalniņš                     Kārlis Jespars
79.kg                       Georgs Ozoliņš                       A. Mednis                          Alfrēds Daņilovs
87.kg.                      J. Banka                                    Peimanis                           Habarovs
87.+ kg                    K. Skuja                                     Ansis Smiltens                  Kristaps Brigmanis

Latvijas čempionāts, 1940.gads Rīga

Svaru kategorija       1.vieta                                     2.vieta                                         3.vieta

56.kg                       Žanis Mucenieks                   Edgars Kics                         Meijers
61.kg                        Arvīds Pālitis                          Jānis Pirs                            Jānis Beinarovičs
66.kg                       Krišjānis Kundziņš                 Rihards Kics                        Mednis
72.kg                       Ēriks Kalniņš                           Koškins                               Alfrēds Daņilovs
79.kg                       A. Mednis                                Peimanis                             Pālītis
87.kg.                      Arnolds Kalniņš                      J. Banka                               Greitāns
87.+ kg                    Edvīns Bietags                        K. Skuja                               Mandziņš

              


Pirmo Latvijas čempionu fotogalerija


Padomju vara, okupējot Latviju, likvidēja daudzas sporta organizācijas un biedrības, represēja  sportistus un trenerus. Pēc 2. pasaules kara latviešu cīkstoņiem dalība starptautiskajās sacīkstēs praktiski kļuva gandrīz neiespējama. Lielākos panākumus guva Imants Klintsons, kļūstot par trīskārtēju PSRS čempionu (1971., 1973. un 1974. gadā), bet Viktors Kuzmins 1975. gadā Ludvigshāfenē ieguva Eiropas meistarsacīkšu sudraba medaļu. Taču pat uzvaras PSRS čempionātos nepavēra ceļu uz piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātos, Olimpiskajās spēlēs. Vienmēr tika atrasti kādi formāli iemesli, lai piemēram latvieti Klintsonu neiekļautu izlasēs, viņā vietā sūtot savējo, kaut arī vājāku sportistu. Šādi izkropļota motivācijas sistēma PSRS sportā, bremzēja Latvijas cīkstoņu iespējas gūt starptautiskus panākumus. Nereti, uz Latvijas čempionātu norises laiku, Baltijas kara apgabals iesauca "Dinamo" rindās augstas klases cīkstoņus no citām republikām, kuri arī "nosmēla" Latvijas zeltu.

Brīvās cīņas Latvijas čempionāti risinās kopš 1952 gada

Turpinājums sekos . . .