Cīņa turpinās

Latvijas, brīvā un grieķu romiešu stila cīkstoņu, augstākie sasniegumi Olimpiskajās spēlēs, Pasaules, Eiropas un PSRS čempionātos:

Rezultāti Olimpiskajās spēlēs:

  • 1912.g. Stokholma - Aleksandrs Miezītis - GR-  2.kārtas
  • 1912.g. Stokholma  -Jānis Polis - GR -  3.kārtas
  • 1912.g. Stokholma - Nikolajs Fārnasts - GR- 2.kārtas
  • 1924.g. Parīze - Alberts Krievs - GR- 2.kārtas
  • 1924.g. Parīze - Arnolds Baumanis - GR- 3.kārtas
  • 1924.g. Parīze - Jānis Rudzītis - GR- 2.kārtas
  • 1924.g. Parīze - Jānis Polis - GR- 5/7 vieta
  • 1924.g. Parīze - Kārlis Vilciņš - GR- 3.kārtas
  • 1924.g. Parīze - Rudolfs Ronis - GR- 5.kārtas 6/9 vieta
  • 1928.g. Amsterdama - Alberts Zvejnieks - GR- 3.kārtas
  • 1928.g. Amsterdama - Kārlis Pētersons - GR- 3.kārtas
  • 1936.g. Berlīne- Alberts Zvejnieks - GR- 3.kārtas
  • 1936.g. Berlīne- Edvīns Bietags - GR- 2.vieta
  • 1936.g. Berlīne- Krišjānis Kundziņš - GR- 5.vieta
  • 1992.g. Barselona - Eduards Žukovs - BC- 11/12.vieta
  • 1996.g. Atlanta - Aigars Jansons - GR- 9.vieta
  • 2000.g. Sidneja - Igors Samušonoks - BC- 11.vieta
  • 2004.g. Atēnas - Igors Kostins - GR- 18.vieta
  • 2012.g. Londona - Armands Zvirbulis - BC- 10.vieta
  • 2012.g. Londona - Anastasija Grigorjeva - BCS- 8.vieta
  • 2016.g. Riodežaneiro - Anastasija Grigorjeva - BCS- 8.vieta

Augstākie sasniegumi pasaules čempionātos:

  • 1991.g. Varna - Igors Samušonoks - BC - 10.vieta
  • 1994.g. Stambula - Igors Samušonoks - BC - 11.vieta
  • 1994.g. Stambula - Eduards Žukovs - BC - 11.vieta
  • 1994.g. Stambula - Sergejs Kursītis - BC - 11.vieta
  • 1994.g. Stambula -Jurijs Janovičs - BC - 11.vieta
  • 1997.g. Krasnojarska -Jurijs Janovičs - BC - 6.vieta
  • 1998.g. Teherāna -Jurijs Janovičs - BC - 11.vieta
  • 2001.g. Sofija - Igors Samušonoks - BC - 11.vieta
  • 2005.g. U20 - Laura Skujiņa -BCS - 5.vieta
  • 2007.g. jauniešu - Laura Skujiņa -BCS - 5.vieta
  • 2010.g.  - Laura Skujiņa -BCS - 7.vieta
  • 2011.g. Stambula - Armands Zvirbulis - BC - 5.vieta
  • 2013.g. - Laura Skujiņa -BCS - 7.vieta
  • 2013.g. Kadetiem - Alberts Jurčenko - BC- 3.vieta
  • 2014.g. Kadetiem - Alberts Jurčenko - BC- 3.vieta
  • 2014.g. - Anastasija Grigorjeva -BCS - 3.vieta
  • 2014.g. - Laura Skujiņa -BCS - 3.vieta
  • 2015.g. Junioru čempionāts -Alberts Jurčenko -BC - 5.vieta
  • 2017.g. Parīze  - Anastasija Grigorjeva - BCS - 3.vieta

Augstākie rezultāti Eiropas čempionātos:

  • 1931.g. Prāga - Jānis Kavals - GR- 3.vieta
  • 1934.g. Roma - Alberts Zvejnieks - GR- 3.vieta
  • 1934.g. Roma - Edvīns Bietags - GR- 1.vieta
  • 1935.g. Kopenhāgena - Alberts Zvejnieks - GR- 3.vieta
  • 1939.g. Oslo - Georgs Ozoliņš - GR- 2.vieta
  • 1975.g. Ludvigshāfene - Viktors Kuzmins - GR- 2.vieta
  • 1992.g. Ungārija - Druvis Kalniņš -BC - 10.vieta
  • 1992.g. Ungārija - Eduards Žukovs -BC - 6.vieta
  • 1992.g. Ungārija - Sergejs Kursītis -BC - 6.vieta
  • 1992.g. Ungārija - Alans Gasijevs -BC- 6.vieta
  • 1993.g. Stambula - Aleksandrs Badajevs -BC - 8.vieta
  • 1995.g. Freiburga - Igors Samušonoks -BC- 7.vieta
  • 1995.g. Freiburga - Jurijs Janovičs -BC - 8.vieta
  • 1997.g. Varšava - Igors Samušonoks -BC- 10.vieta
  • 1997.g. Varšava - Jānis Igaveņš -BC - 9.vieta
  • 1999.g.Minska - Igors Samušonoks -BC- 2.vieta
  • 1999.g.Minska - Jurijs Janovičs -BC - 4.vieta
  • 1999.g.Minska - Sergejs Trušs -BC- 6.vieta
  • 2001.g.Budapešta- Jānis Leišavnieks -BC - 10.vieta
  • 2002.g.Baku - Jurijs Janovičs -BC- 9.vieta
  • 2002.g.Baku - Igors Samušonoks -BC - 7.vieta
  • 2003.g.Rīga - Kristīne Odriņa -BCS - 4.vieta
  • 2004.g. U18 - Laura Skujiņa -BCS - 1.vieta
  • 2005.g. U20- Laura Skujiņa -BCS - 1.vieta
  • 2006.g.Maskava - Imants Lagodskis -BC- 7.vieta
  • 2006.g.Maskava - Kristīne Odriņa -BCS - 2.vieta
  • 2006.g. jauniešu - Laura Skujiņa -BCS - 2.vieta
  • 2008.g. junioriem - Anastasija Grigorjeva BCS - 1.vieta
  • 2009.g. junioriem - Anastasija Grigorjeva BCS - 2.vieta
  • 2009.g.Viļņa- Imants Lagodskis -BC - 5.vieta
  • 2009.g.Viļņa- Sergejs Djomins -BC- 9.vieta
  • 2009.g. - Laura Skujiņa -BCS - 8.vieta
  • 2010.g.  - Anastasija Grigorjeva BCS - 1.vieta
  • 2010.g.Baku- Sergejs Djomins -BC - 9.vieta
  • 2010.g.Baku- Armands Zvirbulis -BC- 9.vieta
  • 2011.g.Dortmunde - Laura Skujiņa -BCS - 5.vieta
  • 2012.g.Dortmunde - Kristīne Odriņa -BCS - 5.vieta
  • 2012.g.Belgrada- Armands Zvirbulis -BC - 5.vieta
  • 2012.g. - Anastasija Grigorjeva -BCS - 2.vieta
  • 2012.g. - Kristīne Odriņa -BCS - 5.vieta
  • 2013.g. - Anastasija Grigorjeva -BCS - 1.vieta
  • 2013.g.Tbilisi -  Armands Zvirbulis -BC- 9.vieta
  • 2013.g.Tbilisi - Imants Lagodskis -BC - 5.vieta
  • 2014.g. - Anastasija Grigorjeva -BCS - 1.vieta
  • 2014.g. - Laura Skujiņa -BCS - 3.vieta
  • 2014.g. Kadeti - Alberts Jurčenko - BC- 2.vieta
  • 2015.g. - Armands Zvirbulis -BC- 10.vieta
  • 2015.g. - Imants Lagodskis -BC - 10.vieta
  • 2015.g.Kadetiem - Jekaterina Jermoļonoka -BCS - 1.vieta
  • 2016.g.Rīgā - Anastasija Grigorjeva BCS - 1.vieta
  • 2016.g.Rīgā - Ņikita Masjuks - GR - 5.vieta
  • 2017.g. Novi Sad - Anastasija Grigorjeva - BCS - 2.vieta
  • 2017.g. Dortmunde -  Juniori U20 - Alberts Jurčenko - BC - 5.vieta

PSRS čempionāti - augstākie rezultāti:

  • 1928.g. Maskava - Kārlis Vilciņš - GR - 4.vieta
  • 1945.g. Maskava - Antons Āboliņš - BC - 1.vieta
  • 1945.g. Maskava - Krūmiņš - GR - 5.vieta
  • 1945.g. Tallina - Kārlis Strazdiņš - FS - 4.vieta
  • 1946.g. Rostova - Krišjānis Kundziņš - GR - 7.vieta
  • 1946.g. KIjeva - Nikolajs Bunka - GR - 7.vieta
  • 1946.g. KIjeva - Kristaps Brigmanis- GR - 5.vieta
  • 1947.g. Maskava - Krišjānis Kundziņš - GR - 4.vieta
  • 1947.g. Maskava - Antons Āboliņš - GR - 3.vieta
  • 1947.g. Maskava - Kristaps Brigmanis - GR - 3.vieta
  • 1947.g. Maskava - Arnolds Kalniņš - GR - 5.vieta
  • 1948.g. Rostova - Jānis Āboliņš - GR - 6.vieta
  • 1948.g. Zaporožje - Kristaps Brigmanis - GR - 6.vieta
  • 1949.g. Harkova- Jānis Pīrs - GR - 5.vieta
  • 1950.g. Tula - Gergels - GR - 5.vieta
  • 1951.g.  - Kristaps Brigmanis - GR - 3.vieta
  • 1952.g. Ļeņingrada - Kristaps Brigmanis - GR - 6.vieta
  • 1954.g. Minska - Fūrmanis - BC - 3.vieta
  • 1956.g. Maskava - Ēriks Cihovskis - BC - 4.vieta
  • 1956.g. Maskava - Uldis Peika - BC - 6.vieta
  • 1957.g. Kijeva - Ēriks Cihovskis - BC - 5.vieta
  • 1957.g. Kijeva - Imants Eidiņš - BC - 5.vieta
  • 1959.g. Maskava - Pēteris Cvikciems - BC - 5.vieta
  • 1962.g. Tallina - Vitolds Kušners- GR - 4.vieta
  • 1963.g. Maskava- spartakiāde - Jānis Jēkabsons - BC - 3.vieta
  • 1965.g. Erevāna - Jānis Jēkabsons - BC - 5.vieta
  • 1967.g. Maskava- spartakiāde - Jānis Jēkabsons - BC - 6.vieta
  • 1967.g. Maskava- spartakiāde - Imants Klintsons - GR - 4.vieta
  • 1969.g. Rostova - Imants Klintsons - GR - 2.vieta
  • 1969.g. Rostova - Jānis Želvs - GR - 2.vieta
  • 1969.g. Minska - Igors Jermolajevs - BC - 2.vieta
  • 1969.g. Ivano-Frankovska - M.Ozoliņš - GR - 6.vieta
  • 1970.g. Omska - Imants Klintsons - GR - 3.vieta
  • 1970.g. Omska - Jānis Želvs - GR - 6.vieta
  • 1971.g. Maskava - Imants Klintsons - GR - 1.vieta
  • 1971.g. Maskava - spartakiāde - Imants Klintsons - GR - 2.vieta
  • 1972.g. Uļjanovska - Imants Klintsons - GR - 2.vieta
  • 1972.g. Uļjanovska - Jānis Želvs - GR - 2.vieta
  • 1973.g. Tallina - Imants Klintsons - GR - 1.vieta
  • 1974.g. Rīga - Imants Klintsons - GR - 1.vieta
  • 1974.g. Rīga - Viktors Kuzmins - GR - 3.vieta
  • 1975.g. AlmaAta - J.Otisons - GR - 3.vieta
  • 1979.g. Maskava -spartakiāde - J.Otisons - GR - 4.vieta
  • 1979.g. PSRS jauniešu čempionāts - Jurijs Šancevojs- GR - 1.vieta
  • 1980.g. PSRS junioru čempionāts Saratova - Jurijs Šancevojs- GR - 2.vieta
  • 1985.g. Jakutska - Druvis Kalniņš - BC - 7.vieta
  • 1986.g. Minska - spartakiāde - Antons Staričenko - BC - 4.vieta
  • 1986.g. Minska - spartakiāde - Imants Vaļuks - BC - 4.vieta
  • 1989.g. Ādaži - PSRS jaunieši - Zigmunds Jansons - GR - 2.vieta

Jaunāko laiku izcilākie Latvijas cīkstoņi - izcīnījuši godalgas PSRS, Eiropas, Pasaules čempionātos

"Padomju Jaunatne", 23.06.1945.

Antons Āboliņš (dz.1909.g.)

PSRS čempions 1945.g., bronza 1947.g.  Cīņā kopš 1938.g. Divpadsmitkārtējs Latvijas čempions GR cīņā 79 un 87 kg. kategorijās. Sporta meistars - 1949.g.  Septiņu PSRS čempionātu dalībnieks. Treneri - Jānis Pīrs un Jānis Polis. Klubs - "Daugava". Viens no izcilākajiem partera cīņas meistariem Latvijas cīņas sporta vēsturē.


Kristaps  Brigmanis

Dzimis 06.10.1908. Tērvetes novada, Augstkalnes (bij. Mežmuižas ) pagasta "Burtniekos" - miris 26.01.1981. Grieķu-romiešu cīņa (+87kg), SM Pārstāvējis Jelgavas un Rīgas sporta klubus: ASK, Spartaks.  Ilggadējs Latvijas izlases kapteinis.

PSRS čempinātos GR cīņā iegūtas bronzas medaļas (1947., 1951.g.) , kā arī 4.vieta (3 reizes), un 5., 6., 8.(sambo cīņā) un 9. vieta. Trīspadsmitkārtējs Latvijas čempions (1945., 1946., 1947., 1948., 1949., 1950., 1951., 1952., 1953., 1954., 1955., 1956., 1957.g.), Latvijas čempionātos iegūtas arī 2 sudraba un 1 bronzas medaļa. Daudzkārtējs dažādu PSRS sporta biedrību, turnīru un starptautisku sacensību uzvarētājs.

Jaunības gados norūdījies lauku darbos, dažkārt piepelnījies saviesīgos pasākumos demonstrējot savu spēku - noturot divus zirgus. Trīsdesmito gadu beigās pārceļas uz Rīgu, dzīvo Klīveru ielā. Strādā sliežu likšanas darbos. Vācu okupācijas laikā piepelnās pārdodot pārtikas produktus, par ko tiek arestēts un nosūtīts spaidu darbos. Ražas novākšanai laikā aizbēg uz Ventspils novadu, kur dzīvo nelegāli. Kādā no viesošanās reizēm pilsētā, tiek no jauna arestēts, taču pieveic konvojētājus un atkal aizbēg. Slēpjas mežā. Ar viltību tiek vēlzeiz arestēts un atkal izdodas izbēgt. Ienākot padomju karaspēkam represijās necieš, jo bija izpalīdzējis akumulatora uzlādē cilvēkiem, kas vēlāk izrādījās par padomju armijas izlūkiem - tie uzrakstīja izziņu, lai Kristapu nepakļauj represijām. Ilgu laiku strādā centrāltirgū par gaļas izcirtēju, tad par saldētavu mehāniķi Talsu rajonā. Būdams jau 60 gadu vecumā vēl piedalās Rīgas čempionātā un uzvar. Brālis Fricis arī ir cīkstonis, godalgoto vietu ieguvājs Latvijas čempionātos, treneris. Kristapam ir četras meitas - Krista, Rita, Gunta, Dzintra.


Ēriks  Cihovskis  (dz.1935.g.)  - PSRS čempionātos iegūta 5 vieta (1957.g.), PSRS tautu spartakiādēs - 4 vieta (1956.g.) un 8 vieta (1959.g.). Latvijas čempions 1954., 1955., 1956., 1957., 1958., 1959., 1961., 1963..g. , sudraba medaļa 1953.g., bronzas medaļa 1964.g.
Daudzkārtējs dažādu PSRS turnīru, sporta biedrību čempionātu, citu PSRS republiku čempionātu un starptautisku turnīru uzvarētājs.

Ēriks dzimis Tērvetes novada Augstkalnes (bij. Mežmuižas ) pagastā. Šeit dzimuši arī vairāki citi augstas klases cīkstoņi: Jānis Arvīds Kavals, Kristaps Brigmanis, Fricis Brigmanis, Imants Meija. Pēc pamatskolas beigšanas dodas uz Rīgu. Vēlāk iestājas Mākslas akadēmijā, grafikas nodaļā. Paralēli studijām nopietni trenējas biedrībā SPARTAK  pie Alberta Zvejnieka. Studiju diplomdarbā izvēlas divu cīkstoņu cīņas gleznojumu " Kurš kuru ".  


Jānis Jēkabsons (dz.1939.g.) PSRS tautu spartakiādē  BC  3.vieta 1963.g., PSRS čempionātos un spartakiādēs iegūta  4; 5; 6; 9.vieta. Septiņkārtējs Latvijas čempions, 3x 2.vieta. Piešķirts PSRS goda sporta meistara nosaukums.

Dzimis 07.11.1939.g. Ogres rajona Suntažos. Ar brīvo cīņu, kopā ar brāli Tālivaldi, nodarbojās kopš 1957.g. Treneris Alberts Zvejnieks. Pārstāvējis biedrības "Daugava", "Spartaks", ASK. Svaru kategorijas - 52, 57, 62, 64 kg. Pasaules veterānu čempionātā izcīnīta 4.vieta 1995.g. Sofijā.

 


Imants Klintsons (dz.1947.gada 13.janvārī Rīgā ) - PSRS čempions 1971; 1973; 1974 gadā. 2.vieta 1969.g. un 1972.g., 3.vieta 1970.g., tautu spartakiādē 1971.g. -2.vieta. Uzvarējis septiņos augstākās kategorijas turnīros. Absolvējis Latvijas Valsts fiziskā kultūras institūtu. Pavisam Klintsonu ģimenē bija desmit bērni, septiņi puikas - Imants Klintsons jaunākais. Četri brāļi nodarbojās ar cīņu, trīs kļuva par Latvijas čempioniem. Sācis trenēties 12 gadu vecumā. Trenējies uzreiz pie diviem sporta biedrības "Dinamo" treneriem - Staņislava Purpliša un vecmeistara Krišjāņa Kundziņa - piecas reizes nedēļā, kā arī individuālie rīta treniņi un basketbols. Latvijas izlasē treneris bija Haims Kogans. 20 gada vecumā kļuvis par PSRS čempionu, cīņā pieveica pieckārtēju PSRS čempionu. PSRS Tautu spartakiādē 1971.gadā I.Klintsons izcīnīja 2.vietu. Ilgus gadus (no 1982. līdz 1998.gadam) strādājis Latvijas Universitātē par vecāko pasniedzēju. Desmit gadus bijis Latvijas izlases cīņas komandas kapteinis, piecus gadus vadījis Grieķu-romiešu federāciju un Latvijas cīņas asociāciju, vēlāk atbildējis arī par sieviešu cīņas sportu. Vairākus gadus strādājis par treneri Zviedrijā. Puča dienās I.Klintsons ar Latvijas Universitātes cīkstoņu komandu apsargāja Augstākās Padomes jumtu. Rīgas pašvaldības policists, pensionārs, Latvijas Olimpiešu sociālā fonda mūža stipendiāts. Darbs lauku mājās, vaļasprieks - medības. Raksta grāmatu "Cīņa ārpus un uz paklāja". Dēls Sandis. ( Plašāka informācija sadaļā Latvijas cīkstoņi )


Viktors Kuzmins   ( attēla centrā ) - dz. 17.03.1948.

1975. gada Eiropas čempionātā Kuzmins ieguva sudraba medaļu, 1974. gadā PSRS čempionātā tika izcīnīta bronzas medaļa. Tautu spartakiādēs V. Kuzmins ir ierindojies augstajās 3. ( 1975.g.)  un 5.vietās, kā arī savas sportista karjeras laikā ieguvis godalgotas vietas neskaitāmos pašmāju un starptautiskos turnīros. Sešu PSRS čempionātu dalīnnieks. Cīņā kopš 1962.g. Starptautiskās klases sporta meistars - 1975.g., Sporta meistars - 1969.g. Klubs - "Vārpa".
Viktors Kuzmins ilgus gadus strādājis kā docents Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Smagatlētikas katedrā. Kā arī pildījis Latvijas izlases grieķu-romiešu cīņā trenera pienākumus. Arī šobrīd Kuzmina kungs neliedz savu padomu jaunajiem cīkstoņiem un labprāt dalās ar savu pieredzi treniņos. (foto no LCF - Viktora 70 gadu jubilejā )


Jānis Želvis (dzimis 1945. gada 9. aprīlī) ir starptautiskas klases sporta meistars grieķu-romiešu cīņā. Trīskārtējs (1968., 1969., 1972.) PSRS čempionāta sudraba medaļas ieguvējs un 1963. gada bronzas medaļas ieguvējs PSRS čempionātā grieķu-romiešu cīņā. J. Želvis 1963. gadā izcīnījis arī Latvijas čempiona titulu svarcelšanā. 1969. gada PSRS Arodbiedrības spartakiādes 2. vietas ieguvējs un 1970. gada PSRS Čempionu kausa uzvarētājs. 11-kārtējs Latvijas čempions grieķu-romiešu cīņā, kā arī daudzu starptautisku turnīru uzvarētājs un godalgoto vietu ieguvējs.

No 1982. - 1989. gadam Jānis Želvis bija Latvijas valsts grieķu-romiešu cīņas izlases vecākais treneris. J. Želvis ir sagatavojis daudzus Latvijas PSR sporta meistarus. 1994. gadā J. Želvis ir ieguvis maģistra, bet 1999. gadā doktora grādus Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Jānim Želvim ir 45 gadu pedagoģiskā darba pieredze - bijis Latvijas Policijas akadēmijas Fiziskās sagatavotības katedras asociētais profesors un Policijas tiesību katedras asociētais profesors. J. Želvis ir bijis arī Latvijas Cīņas federācijas Viceprezidents. ( LCF infirmācija )



Igors Samušonoks (dz.1972.)

Treneri: Visvaldis Freidenfelds. Olimpiskie sasniegumi: XXVII 2000 Sidneja Cīņas sports Grieķu-Romiešu cīņa 74 līdz 84 kg 11.vieta. Citi sasniegumi sportā: Pasaules junioru čempions (1990.g.). Eiropas vicečempions svara kategorijā Iīdz 85kg (1999.g.).Starts pasaules čempionātos: 1993.g. - 13.vieta, 1994.g. -15.vieta, 1997.g. -16.vieta, 1999.g. -17.vieta, 2003.g. - 17.vieta. Starts Eiropas čempionātos: 1994.g. - 10.vieta, 1995.g. - 7.vieta, 1996.g. - 11 .vieta, 1997.g. -10.vieta, 1998.g. - 11 .vieta, 1999.g. - 2.vieta. Desmitkārtējs Latvijas čempions. Absolvējis Rīgas 89.vidusskolu un LSPA (1994.g.) Attēlā - Igors izcīna 2.vietu Eiropas čempionātā Minskā.


Kristīne Odriņa- Urbova

Labākie sasniegumi sportā: Eiropas Čempionātu brīvajā cīņā sievietēm dalībniece (labākie rezultāti: 2000.g.-5.vieta 2003.g.-4.vieta, 2006.g.-2.vieta, 2011.g.-5.vieta), Pasaules čempionātā brīvajā cīņā sievietēn dalībniece (1999.g.-11.vieta). 7- kārtēja Lavijas Čempione brīvajā cīņā (1997.g. 2000.g. 2001.g. 2002.g. 2006.g. 2007.g. 2008.g. 2010.g.). Vairākkārtēja Universiādes čempione brīvajā cīņā sievietēm,


Laura Skujiņa (dz. 1987. g.)

Guvusi labus panākumus jauniešu vecumā: uzvarējusi Eiropas U-18 un Eiropas U-20 čempionātā, Eiropas U-20 čempionātā izcīnījusi arī sudraba medaļu, Pasaules U-20 čempionātā divas reizes ierindojusies 5. vietā. 2011. gada Eiropas čempionātā izcīnīja 5. vietu, kas bija viņas lielākais sasniegums pieaugušo konkurencē līdz tam. 2010. gada Pasaules čempionātā izcīnījusi 7. vietu, 2009. gada Eiropas čempionātā - 8. vietu. 2014. gada Eiropas čempionātā izcīnījusi bronzas medaļu svara kategorijā līdz 69 kg. 2014. gadā bronzas medaļu svara kategorijā līdz 69 kg izcīnījusi arī Pasaules čempionātā.


Anastasija Grigorjeva  (dz.1990.g.)

Olimpiskie sasniegumi: XXXI 2016 Riodežaneiro Cīņas sports Brīvā cīņa sievietes 55 līdz 63 kg 8.vieta XXX 2012 Londona Cīņas sports Brīvā cīņa sievietes 55 līdz 63 kg 9.vieta. Citi sasniegumi sportā: 2017.g. PČ - 3.vieta, EČ - 2.vieta, 2016.g.- EČ 1.vieta, 2015.g.- EČ 3.vieta, 2014.g.- PČ 3.vieta, 2014.g.- EČ 1.vieta, 2013.g.- EČ 1.vieta, 2013.g.- Golden Grand Prix 1.vieta, 2012.g.- EČ 2.vieta, 2012.g.- Golden Grand prix 1., 2.,3.vietas, 2011.g.- EČ 7.vieta, 2011.g.- pČ 15.vieta, 2010.g.- EČ 1.vieta, 2010.g.- EČ junioriem 3.vieta, 2010.g.- PČ junioriem 15.vieta, 2009.g.- EČ 8.vieta, 2009.g.- EČ junioriem 2.vieta, 2009.g.- PČ junioriem 2.vieta, 2009.g.- PČ 21.vieta, 2008.g.- EČ 8.vieta, 2008.g.- EČ junioriem 1.vieta, 2008.g.- pČ junioriem 5.vieta, 2007.g.- EČ 7.vieta, 2007.g.- EČ kadetiem 2.vieta, 2007.g.- pČ junioriem 17.vieta, 2006.g.- EČ kadetiem 15.vieta. Daudzkārtēja Latvijas čempione. Intereses: jāšana ar zirgiem, teniss. Sporta veida izvēle: laimīga nejaušība



Armands Zvirbulis (dz.1987.)

Olimpiskās spēles Londona brīvā cīņa vīrieši 74 līdz 84 kg - 10.vieta.  2015.g.- EČ 10.vieta, 2014.g.- EČ 19.vieta, 2013.g.- EČ 9.vieta, 2012.g.- EČ 5.vieta, 2011.g.- PČ 5.vieta, 2010.g.- EČ 9.vieta, 2010.g.- PČ 20.vieta, 2009.g.- EČ 16.vieta, 2009.g.- PČ 19.vieta, 2008.g.- EČ 18.vieta, 2007.g.- EČ junioriem 1.vieta, 2006.g.- EČ junioriem 7.vieta, 2006.g.- PČ junioriem 14.vieta, 2005.g.- PČ U-20 9.vieta, 2004.g.- EČ kadetiem 17.-19.vieta. Daudzkārtējs Latvijas čempions.


Interesanti - latvieši pasaulē

Septiņdesmito gadu otrajā pusē Austrālijas televīzias ekrānos itin bieži varēja redzēt wrestlinga šovus no Sidnejas, Melnburnas, Brisbenas arēnām, kuros piedalijās latvietis Gunārs Lauksargs (1934 - 2003). Turnīros viņš tika pieteikts kā "George Lackey - Latvia". Sidnejas sporta kopā Daugava sākumā sācis nodarboties ar vieglatlētiku, volejbolu, basketbolu, tad pievērsies profesionālajai cīņai. Laikā no 1964.g. līdz 1969.g. aizvadījis 41 oficiālu wrestlinga maču. Tajos viņam tika iedalīta "dusmīgā" loma. Viņa svars bija 90 kg, augums 186 cm. Šie parametri ringā neļauj cīnītis par augstām vietām. Viņa "kroņa" gājiens bija pretinieka mešana virvēs un kad virves to met atpakaļ - spēriens ar kājām krūtīs.


Ivars Martinsons ( Rīga .... -  22.07.1975.) Profesionāls cīkstonis.  No 1946 - 1969.g. aizvadījis  574 oficiālus cīņas šova mačus ASV, Kanādā, Vācijā, Austrijā, Francijā u.c.  No tām 207  uzvaras, 237 zaudējumi.


Teodors Boronovskis   (Theodore Boronovskis)

( 27.07.1943. Rīgā )  1945.g. emigrējis ar ģimeni uz Austrāliju. Policists.

1964.g. Tokijas olimpiskajās  spēlēs izcīnījis  bronzas medaļu kategorijā  +100 kg - divas uzvaras un zaudējums. Septiņkārtējs Austrālijas čempions smagajā un Open kategorijās.